1. Kas ir dismenoreja?
Dismenoreja ir sāpes, ko sievietes izjūt vēdera lejasdaļā vai ap to vai jostasvietā menstruāciju laikā, un tās var izplatīties arī uz jostas-krustu daļu. Smagos gadījumos to var pavadīt tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, auksta svīšana, aukstas rokas un kājas un pat ģībšana, kas būtiski ietekmē ikdienas dzīvi un darbu. Pašlaik dismenoreja parasti tiek iedalīta divos veidos: primārā un sekundārā. Primārā dismenoreja rodas bez jebkādām redzamām reproduktīvo orgānu anomālijām, un to bieži sauc par funkcionālo dismenoreju. Tā ir biežāk sastopama pusaudžu meitenēm, kuras ir neprecētas vai vēl nav dzemdējušas. Šāda veida dismenoreja parasti var mazināties vai izzust pēc normālām dzemdībām. Savukārt sekundāro dismenoreju galvenokārt izraisa organiskas slimības, kas ietekmē reproduktīvos orgānus. Tā ir izplatīta ginekoloģiska slimība, kuras sastopamības biežums ir 33,19%.
2.simptomi:
2.1. Primārā dismenoreja biežāk rodas pusaudža gados un parasti rodas 1 līdz 2 gadu laikā pēc menstruāciju sākuma. Galvenais simptoms ir sāpes vēdera lejasdaļā, kas sakrīt ar regulāru menstruālo ciklu. Sekundārās dismenorejas simptomi ir līdzīgi primārās dismenorejas simptomiem, bet, ja to izraisa endometrioze, tā bieži progresējoši pasliktinās.
2.2. Sāpes parasti sākas pēc menstruācijām, dažreiz jau 12 stundas pirms tām, un visintensīvākās sāpes rodas menstruāciju pirmajā dienā. Šīs sāpes var ilgt 2 līdz 3 dienas un pēc tam pakāpeniski izzūd. Tās bieži raksturo kā spazmatiskas, un parasti tām nepievieno vēdera muskuļu sasprindzinājums vai atsitiena sāpes.
2.3. Citi iespējamie simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja, reibonis, nogurums, un smagos gadījumos var rasties bālums un auksti sviedri.
2.4. Ginekoloģiskajās pārbaudēs netiek atklātas nekādas patoloģiskas atradnes.
2.5. Pamatojoties uz sāpēm vēdera lejasdaļā menstruāciju laikā un negatīviem ginekoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, var noteikt klīnisku diagnozi.
Atkarībā no dismenorejas smaguma pakāpes to var iedalīt trīs pakāpēs:
*Viegla: Menstruāciju laikā vai pirms un pēc tām ir nelielas sāpes vēdera lejasdaļā, ko pavada muguras sāpes. Tomēr joprojām var veikt ikdienas aktivitātes, nejūtoties vispārēji neērti. Dažreiz var būt nepieciešami pretsāpju līdzekļi.
*Mērens: Pirms un pēc menstruācijām ir mērenas sāpes vēdera lejasdaļā, kā arī muguras sāpes, slikta dūša un vemšana, kā arī aukstas ekstremitātes. Sāpju mazināšanas pasākumu veikšana var īslaicīgi atvieglot šo diskomfortu.
*Smaga: Pirms un pēc menstruācijām ir stipras sāpes vēdera lejasdaļā, kuru dēļ nav iespējams mierīgi nosēdēt. Tas būtiski ietekmē darbu, mācības un ikdienas dzīvi; tāpēc nepieciešams gultas režīms. Turklāt var rasties tādi simptomi kā bālums, auksti sviedri. Lai gan ir veikti mēģinājumi veikt sāpju mazināšanas pasākumus, tie nesniedz būtisku atvieglojumu.
3. Fizioterapija
Liels skaits klīnisko pētījumu ir pierādījuši TENS ievērojamo ietekmi dismenorejas ārstēšanā:
Primārā dismenoreja ir hroniska veselības problēma, kas galvenokārt skar jaunas sievietes. Transkutāna elektriskā nervu stimulācija (TENS) ir ieteikta kā efektīva sāpju mazināšanas metode primārās dismenorejas gadījumā. TENS ir neinvazīva, lēta, pārnēsājama metode ar minimālu risku un dažām kontrindikācijām. Ja nepieciešams, to var veikt patstāvīgi katru dienu ikdienas aktivitāšu laikā. Vairākos pētījumos ir pētīta TENS efektivitāte sāpju mazināšanā, pretsāpju līdzekļu lietošanas samazināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā pacientiem ar primāro dismenorēju. Šiem pētījumiem ir daži ierobežojumi metodoloģiskās kvalitātes un terapeitiskās validācijas ziņā. Tomēr kopējā pozitīvā TENS ietekme primārās dismenorejas gadījumā, kas novērota visos iepriekšējos pētījumos, norāda uz tā potenciālo vērtību. Šajā pārskatā ir sniegti klīniskie ieteikumi par TENS parametriem primārās dismenorejas simptomu ārstēšanai, pamatojoties uz iepriekš publicētiem pētījumiem.
Kā ārstēt dismenoreju ar elektroterapijas līdzekļiem?
Konkrētā lietošanas metode ir šāda (TENS režīms):
①Nosakiet pareizo strāvas stiprumu: pielāgojiet TENS elektroterapijas ierīces strāvas stiprumu atkarībā no tā, cik spēcīgas sāpes jūtat un kāda ir jūsu komforta sajūta. Parasti sāciet ar zemu intensitāti un pakāpeniski palieliniet to, līdz jūtat patīkamu sajūtu.
②Elektrodu novietošana: Uzlieciet TENS elektrodu plāksterus uz sāpošās vietas vai tās tuvumā. Dismenorejas sāpju gadījumā tos var novietot uz sāpošās vietas vēdera lejasdaļā. Pārliecinieties, vai elektrodu spilventiņi ir cieši piespiesti ādai.
③Izvēlieties pareizo režīmu un frekvenci: TENS elektroterapijas ierīcēm parasti ir daudz dažādu režīmu un frekvenču, no kurām izvēlēties. Dismenorejas gadījumā optimālā frekvence sāpju mazināšanai ir 100 Hz, varat izvēlēties nepārtrauktu vai pulsējošu stimulāciju. Vienkārši izvēlieties režīmu un frekvenci, kas jums šķiet ērta, lai iegūtu vislabāko iespējamo sāpju mazināšanu.
④Laiks un biežums: Atkarībā no tā, kas jums vislabāk der, katrai TENS elektroterapijas sesijai parasti vajadzētu ilgt no 15 līdz 30 minūtēm, un to ieteicams lietot 1 līdz 3 reizes dienā. Atbilstoši ķermeņa reakcijai, varat pakāpeniski pielāgot lietošanas biežumu un ilgumu atbilstoši nepieciešamībai.
⑤Apvienošana ar citām ārstēšanas metodēm: Lai maksimāli palielinātu dismenorejas atvieglojumu, varētu būt efektīvāk apvienot TENS terapiju ar citām ārstēšanas metodēm. Piemēram, mēģiniet lietot siltuma kompreses, veikt vieglus vēdera stiepšanās vai relaksācijas vingrinājumus vai pat saņemt masāžas — tās visas var darboties kopā harmoniski!
Izvēlieties TENS režīmu un pēc tam piestipriniet elektrodus vēdera lejasdaļā, abās priekšējās viduslīnijas pusēs, 3 collas zem nabas.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 16. janvāris
