Kas ir karpālā kanāla sindroms?
Karpālā kanāla sindroms rodas, kad plaukstas pusē šaurā ceļā, ko ieskauj kauls un saites, tiek saspiests vidusnervs. Šī saspiešana var izraisīt tādus simptomus kā nejutīgums, tirpšana un vājums rokās un plaukstās. Karpālā kanāla sindromu var veicināt tādi faktori kā plaukstas locītavas struktūra, veselības problēmas un atkārtotas roku kustības. Pareiza ārstēšana parasti mazina tirpšanu un nejutīgumu, vienlaikus atjaunojot plaukstas locītavas un rokas funkcijas.
Simptomi
Karpālā kanāla sindroms rodas, kad plaukstas pusē šaurā ceļā, ko ieskauj kauls un saites, tiek saspiests vidusnervs. Šī saspiešana var izraisīt tādus simptomus kā nejutīgums, tirpšana un vājums rokās un plaukstās. Karpālā kanāla sindromu var veicināt tādi faktori kā plaukstas locītavas struktūra, veselības problēmas un atkārtotas roku kustības. Pareiza ārstēšana parasti mazina tirpšanu un nejutīgumu, vienlaikus atjaunojot plaukstas locītavas un rokas funkcijas.
Diagnoze
Rentgena attēlivar parādīt artrītu vai lūzumus, bet tie nevar noteikt problēmas tikai ar muguras smadzenēm, muskuļiem, nerviem vai diskiem.
MRI vai CT skenēšana: ģenerēt attēlus, kas var atklāt starpskriemeļu disku trūces vai problēmas ar kauliem, muskuļiem, audiem, cīpslām, nerviem, saitēm un asinsvadiem.
Asins analīzesvar palīdzēt noteikt, vai sāpes izraisa infekcija vai cits stāvoklis.
Nervu pētījumi:piemēram, elektromiogrāfija (EMG), mēra nervu impulsus un muskuļu reakcijas, lai apstiprinātu spiedienu uz nerviem, ko izraisa starpskriemeļu disku trūces vai mugurkaula stenoze.
Kā ārstēt karpālā kanāla sindromu ar elektroterapijas līdzekļiem?
TENS var izmantot kā nemedikamentozu ārstēšanas iespēju karpālā kanāla sindroma gadījumā. Karpālā kanāla sindromu izraisa plaukstas locītavas vidējā nerva saspiešana pārslodzes vai citu faktoru dēļ, kā rezultātā rodas tādi simptomi kā pirkstu nejutīgums, sāpes un vājums. TENS darbojas, stimulējot nervu šķiedras un radot lokālus refleksus, lai mazinātu sāpes, kā minēts iepriekš. Tādēļ karpālā kanāla sindroma ārstēšanā TENS var nodrošināt nemedikamentozu, neinvazīvu sāpju mazināšanas metodi.
Konkrētā lietošanas metode ir šāda (TENS režīms):
☆ Izvēlieties TENS režīmu: Vienu elektrodu novietojiet plaukstas vidū (starp tenārajiem un hipotenārajiem muskuļiem), bet otru novietojiet plaukstas locītavas tuvumā.
① Nosakiet pareizo strāvas stiprumu: pielāgojiet TENS elektroterapijas ierīces strāvas stiprumu atkarībā no tā, cik spēcīgas sāpes jūtat un kāda ir jūsu komforta sajūta. Parasti sāciet ar zemu intensitāti un pakāpeniski palieliniet to, līdz jūtat patīkamu sajūtu.
②Elektrodu novietošana: Uzlieciet TENS elektrodu plāksterus uz sāpošās vietas vai tās tuvumā. Karpālā kanāla sindroma gadījumā tos var novietot uz muskuļiem ap plaukstas locītavu vai tieši virs sāpošās vietas. Pārliecinieties, ka elektrodu spilventiņi ir cieši piestiprināti pie ādas.
③Izvēlieties pareizo režīmu un frekvenci: TENS elektroterapijas ierīcēm parasti ir daudz dažādu režīmu un frekvenču, no kurām izvēlēties. Karpālā kanāla sindroma gadījumā varat izvēlēties nepārtrauktu vai pulsējošu stimulāciju. Vienkārši izvēlieties režīmu un frekvenci, kas jums šķiet ērta, lai iegūtu vislabāko iespējamo sāpju mazināšanu.
④Laiks un biežums: Atkarībā no tā, kas jums vislabāk der, katrai TENS elektroterapijas sesijai parasti vajadzētu ilgt no 15 līdz 30 minūtēm, un to ieteicams lietot 1 līdz 3 reizes dienā. Atbilstoši ķermeņa reakcijai, varat pakāpeniski pielāgot lietošanas biežumu un ilgumu atbilstoši nepieciešamībai.
⑤Apvienošana ar citām ārstēšanas metodēm: Lai maksimāli palielinātu plaukstas locītavas sāpju mazināšanu, varētu būt efektīvāk apvienot TENS terapiju ar citām ārstēšanas metodēm. Piemēram, pamēģiniet lietot siltuma kompreses, veikt maigus plaukstas locītavas stiepšanas vai relaksācijas vingrinājumus vai pat saņemt masāžas — tās visas var darboties kopā harmoniski!
Publicēšanas laiks: 2023. gada 21. augusts
