TENS (transkutānās elektriskās nervu stimulācijas) un EMS (elektriskās muskuļu stimulācijas) salīdzinājums, uzsverot to mehānismus, pielietojumu un klīniskās sekas.
1. Definīcijas un mērķi:
TENS:
Definīcija: TENS ietver zemsprieguma elektriskās strāvas pielietošanu ādai, izmantojot elektrodus, galvenokārt sāpju mazināšanai.
Mērķis: Tās galvenais mērķis ir mazināt akūtas un hroniskas sāpes, stimulējot sensoros nervus, tādējādi modulējot sāpju uztveri un veicinot endogēno opioīdu izdalīšanos.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība:
Definīcija: EMS attiecas uz elektrisko impulsu pielietošanu muskuļu grupām, izraisot piespiedu kontrakcijas.
Mērķis: Galvenais mērķis ir uzlabot muskuļu darbību, palielināt spēku, novērst atrofiju un veicināt rehabilitāciju pēc traumas vai operācijas.
2. Darbības mehānismi
TENS:
Vārtu kontroles teorija: TENS galvenokārt darbojas saskaņā ar vārtu kontroles teoriju, kur lielu A-beta šķiedru stimulācija kavē sāpju signālu pārraidi, ko mazas C šķiedras pārnes uz centrālo nervu sistēmu.
Endorfīnu izdalīšanās: Zemfrekvences TENS (1–10 Hz) var stimulēt endorfīnu un enkefalīnu izdalīšanos, kas saistās ar opioīdu receptoriem smadzenēs, radot pretsāpju iedarbību.
Sāpju sliekšņa maiņa: stimulācija var mainīt sāpju uztveres sliekšņus, ļaujot cilvēkiem izjust mazāk sāpju.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība:
Motoro neironu aktivācija: EMS tieši aktivizē motoros neironus, izraisot muskuļu šķiedru piesaisti un kontrakciju. Kontrakcijas var būt brīvprātīgas vai piespiedu kārtā atkarībā no iestatītajiem parametriem.
Muskuļu kontrakcijas veids: EMS var izraisīt gan izotoniskas kontrakcijas (muskuļu šķiedru saīsināšanos), gan izometriskas kontrakcijas (muskuļu sasprindzinājumu bez kustības) atkarībā no pielietojuma.
Paaugstināta asins plūsma un atjaunošanās: kontrakcijas uzlabo lokālo asinsriti, kas var palīdzēt izvadīt vielmaiņas atkritumus un piegādāt barības vielas, tādējādi veicinot atjaunošanos un muskuļu atjaunošanos.
3. Parametru iestatījumi
TENS:
Frekvence: Parasti svārstās no 1 Hz līdz 150 Hz. Zemākas frekvences (1–10 Hz) ir efektīvas endogēno opioīdu atbrīvošanai, savukārt augstākas frekvences (80–100 Hz) var nodrošināt ātrāku sāpju mazināšanu.
Impulsa platums: svārstās no 50 līdz 400 mikrosekundēm; platāks impulsa platums var stimulēt dziļākus audu slāņus.
Modulācija: TENS ierīcēm bieži ir iestatījumi impulsu modulācijai, lai novērstu akomodāciju, nodrošinot nepārtrauktu efektivitāti.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība:
Frekvence: Parasti tiek iestatīta no 1 Hz līdz 100 Hz. Frekvences no 20 Hz līdz 50 Hz ir izplatītas muskuļu treniņos, savukārt augstākas frekvences var izraisīt ātru nogurumu.
Impulsa platums: parasti svārstās no 200 līdz 400 mikrosekundēm, lai nodrošinātu efektīvu muskuļu šķiedru aktivāciju.
Darba cikls: EMS ierīces bieži izmanto dažādus darba ciklus, lai optimizētu muskuļu kontrakcijas un atjaunošanās fāzes (piemēram, 10 sekundes ieslēgtas, 15 sekundes izslēgtas).
4. Klīniskie pielietojumi
TENS:
Sāpju vadība: Plaši lieto tādu slimību gadījumā kā hroniskas muguras sāpes, osteoartrīts, neiropātiskas sāpes un dismenoreja.
Pēcoperācijas sāpes: Var lietot, lai mazinātu atkarību no farmakoloģiskajiem pretsāpju līdzekļiem pēc ķirurģiskām procedūrām.
Fizioloģiskā iedarbība: Var arī mazināt muskuļu sasprindzinājumu, uzlabot kustīgumu un uzlabot pacienta vispārējo komfortu.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība:
Rehabilitācija: Izmanto fizioterapijā pacientiem, kas atveseļojas pēc operācijām vai traumām, lai saglabātu muskuļu masu un funkcijas.
Spēka treniņš: Izmanto sporta medicīnā, lai uzlabotu sportistu spēku un izturību, bieži lietojot kopā ar tradicionālajām treniņu metodēm.
Spastiskuma pārvaldība: Var palīdzēt pārvaldīt spastiskumu neiroloģisku stāvokļu gadījumā, veicinot muskuļu relaksāciju un samazinot piespiedu kontrakcijas.
5. Elektrodu izvietojums un konfigurācija
TENS elektrodu izvietojums:
Elektrodi tiek stratēģiski novietoti virs vai ap sāpīgajām vietām, un to konfigurācijas bieži vien atbilst dermatomu modeļiem vai trigera punktiem, lai optimizētu sāpju mazināšanu.
EMS elektrodu izvietojums:
Elektrodi tiek novietoti virs noteiktām muskuļu grupām, nodrošinot, ka viss muskuļu vēders ir pārklāts, lai panāktu efektīvas kontrakcijas.
6. Drošība un kontrindikācijas
TENS drošība:
Parasti drošs lielākajai daļai iedzīvotāju; tomēr piesardzība jāievēro cilvēkiem ar noteiktiem veselības stāvokļiem, piemēram, elektrokardiostimulatoriem, ādas bojājumiem vai stāvokļiem, kas pasliktina jušanu.
Blakusparādības parasti ir minimālas, tostarp ādas kairinājums vai diskomforts elektrodu ievietošanas vietās.
EMS drošība:
Lai gan EMS parasti ir droša, tā jālieto piesardzīgi pacientiem ar neiromuskulāriem traucējumiem, grūtniecību vai noteiktām sirds un asinsvadu slimībām.
Riski ir muskuļu sāpīgums, ādas kairinājums un retos gadījumos rabdomiolīze, ja to lieto nepareizi.
Secinājums:
Rezumējot, TENS un EMS ir vērtīgas elektroterapijas metodes, katrai no tām ir atšķirīgi mehānismi, pielietojums un terapeitiskie rezultāti. TENS galvenokārt ir vērsta uz sāpju mazināšanu, stimulējot sensoros nervus, savukārt EMS tiek izmantota muskuļu aktivizēšanai un rehabilitācijai.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 6. decembris
