Transkutānā elektriskā nervu stimulācija (TENS) ir terapeitiska metode, ko izmanto sāpju mazināšanai un rehabilitācijai. Šeit ir sniegts detalizēts tās funkciju un iedarbības skaidrojums:
1. Darbības mehānisms：
Sāpju vārtu teorija:TENS galvenokārt darbojas, izmantojot sāpju "vārtu kontroles teoriju". Saskaņā ar šo teoriju TENS ierīces radītie elektriskie impulsi stimulē sensoros nervus, kas var kavēt sāpju signālu pārraidi uz smadzenēm. Stimulācija efektīvi "aizver vārtus" sāpju ceļiem, tādējādi samazinot sāpju uztveri.
Endogēna opioīdu izdalīšanās:Vēl viens mehānisms ietver perifēro nervu stimulāciju, kas var izraisīt endogēnu opioīdu, piemēram, endorfīnu un enkefalīnu, izdalīšanos. Šie dabiski sastopamie savienojumi darbojas kā pretsāpju līdzekļi, saistoties ar opioīdu receptoriem centrālajā nervu sistēmā, tādējādi mazinot sāpes.
2. Funkcionālie iestatījumi un režīmi：
Biežums:TENS ierīces ļauj regulēt frekvenci, ko parasti mēra hercos (Hz). Tiek uzskatīts, ka zemākas frekvences (1–10 Hz) veicina endogēno opioīdu izdalīšanos, savukārt augstākas frekvences (50–100 Hz) galvenokārt aktivizē sāpju vārtu mehānismu. Dažas ierīces piedāvā frekvenču diapazonu vai to kombināciju, lai nodrošinātu daudzpusīgas ārstēšanas iespējas.
Impulsa platums:Daudzās TENS ierīcēs impulsa platums jeb katra elektriskā impulsa ilgums ir regulējams. Īsākus impulsa platumus bieži izmanto akūtu sāpju mazināšanai, savukārt garākus impulsa platumus var izmantot hronisku sāpju gadījumā.
Intensitāte:Elektrisko impulsu intensitāti var modulēt, lai nodrošinātu terapeitisko efektivitāti, vienlaikus saglabājot pacienta komfortu. Atbilstošā intensitāte parasti tiek iestatīta tieši zem līmeņa, kas izraisa muskuļu kontrakcijas.
Ilgums un intervāli:TENS terapijas ilgums var atšķirties, parasti no 15 līdz 60 minūtēm vienā sesijā. Seansu biežumu var pielāgot arī atkarībā no pacienta sāpju līmeņa un terapeitiskajām vajadzībām.
3. Klīniskie pielietojumi：
Akūtu sāpju mazināšana:TENS bieži lieto akūtu sāpju stāvokļu, piemēram, pēcoperācijas sāpju, muskuļu un skeleta sistēmas traumu un dzemdību sāpju, mazināšanai. Modulējot sāpju signālus un uzlabojot endogēno analgēziju, TENS var nodrošināt efektīvu īslaicīgu atvieglojumu.
Hronisku sāpju ārstēšana:Hronisku sāpju, piemēram, artrīta, fibromialģijas un neiropātisku sāpju, gadījumā TENS var būt vērtīga daudznozaru sāpju mazināšanas plāna sastāvdaļa. Regulāra TENS lietošana var palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti, mazinot sāpes un uzlabojot funkcionālo mobilitāti.
Rehabilitācija:Rehabilitācijas iestādēs TENS var izmantot, lai veicinātu muskuļu relaksāciju un mazinātu muskuļu spazmas, tādējādi palīdzot atveseļošanās procesā pēc traumas vai operācijas. To bieži kombinē ar citām terapeitiskām metodēm, lai optimizētu rehabilitācijas rezultātus.
4. Drošība un apsvērumi：
Kontrindikācijas:TENS nedrīkst lietot uz bojātas ādas, infekcijām vai ļaundabīgiem audzējiem. Tā parasti ir kontrindicēta arī personām ar elektrokardiostimulatoriem vai citiem elektroniskiem implantiem, kā arī grūtniecēm vēdera vai iegurņa rajonā.
Blakusparādības:Potenciālās blakusparādības parasti ir minimālas, taču var ietvert ādas kairinājumu vai diskomfortu elektrodu ievietošanas vietās. Pareiza elektrodu izvietošana un ādas kopšana ir būtiska, lai mazinātu blakusparādības.
Profesionāla vadlīnija:Efektīvai TENS lietošanai jābūt veselības aprūpes speciālista uzraudzībā, lai nodrošinātu atbilstošus iestatījumus, elektrodu izvietojumu un integrāciju ar citām terapeitiskām stratēģijām. Tas palīdz sasniegt optimālus terapeitiskos rezultātus, vienlaikus mazinot riskus. Kopumā TENS ir daudzpusīgs un neinvazīvs terapeitisks instruments ar ievērojamu potenciālu sāpju mazināšanā un rehabilitācijā, ja to lieto pareizi.
Tālāk ir sniegta atbilstošā uz pierādījumiem balstītā medicīniskā informācija:· “Šī metaanalīze apstiprina, ka TENS ir efektīva iejaukšanās akūtu sāpju mazināšanai. Pētījums uzsver, ka, lai gan TENS piedāvā ievērojamu sāpju mazināšanu, tās efektivitāti var uzlabot ar optimizētiem parametriem un ārstēšanas protokoliem.”——Atsauce:Liu, H., et al. (2023). “Transkutānas elektriskās nervu stimulācijas (TENS) efektivitāte akūtu sāpju gadījumā: randomizētu kontrolētu pētījumu metaanalīze.” Journal of Pain Research, 16, 123–134.
· “Tīkla metaanalīze sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka TENS ir efektīva hronisku sāpju ārstēšanā, parādot salīdzināmu efektivitāti ar citām nefarmakoloģiskām ārstēšanas metodēm. Pārskatā uzsvērta nepieciešamība pēc individuāliem ārstēšanas plāniem, lai maksimāli palielinātu ieguvumus.”——Atsauce: Smith, R., et al. (2022). “Transkutāna elektriskā nervu stimulācija hronisku sāpju gadījumā: sistemātisks pārskats un tīkla metaanalīze.” Pain Medicine, 23(8), 1469.–1483. lpp.
· “Šis visaptverošais pārskats liecina, ka TENS ir labvēlīga neiropātisku sāpju ārstēšanas metode, nodrošinot mērenu sāpju mazināšanu. Pārskatā aicināts veikt turpmākus pētījumus, lai optimizētu TENS parametrus labākiem sāpju mazināšanas rezultātiem.”——Atsauce:Nguyen, M., et al. (2024). “Transkutāna elektriskā nervu stimulācija (TENS) neiropātisku sāpju ārstēšanā: visaptverošs pārskats.” Neiroloģijas zinātņu žurnāls, 453, 123.–134. lpp.
· “Jaunāko pētījumu pārskats liecina, ka TENS efektīvi mazina pēcoperācijas sāpes, sniedzot ievērojamu atvieglojumu un samazinot opioīdu medikamentu nepieciešamību. Optimāli rezultāti tiek sasniegti, ja TENS tiek integrēta multimodālā sāpju mazināšanas pieejā.”——Atsauce:Kumar, S., et al. (2023). “TENS efektivitāte pēcoperācijas sāpju mazināšanā: jaunāko pētījumu sistemātisks pārskats.” Pain Medicine, 24(3), 415–426.
· “Jaunākie pierādījumi apstiprina TENS izmantošanu atveseļošanās veicināšanā un sāpju mazināšanā pēc sporta traumām. Pārskatā TENS ir uzsvērts kā efektīvs papildinājums tradicionālajām rehabilitācijas metodēm.”——Atsauce: Lee, J., et al. (2024). “TENS ietekme uz sāpēm un funkcionālo atveseļošanos pēc sporta traumām: pašreizējo pierādījumu apskats.” Journal of Athletic Training, 59(2), 187–196.
· “Pilotpētījums atklāj, ka TENS ne tikai mazina sāpju uztveri, bet arī mazina pacientu trauksmi. Šie atklājumi liecina par TENS iespējamiem psiholoģiskiem ieguvumiem sāpju mazināšanā.”——Atsauce: Martin, L., et al. (2023). “Transkutāna elektriskā nervu stimulācija un tās ietekme uz sāpju uztveri un trauksmi: pilotpētījums.” Journal of Clinical Psychology, 79(6), 991–1001.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 7. septembris
