Dismenoreja jeb menstruāciju sāpes skar ievērojamu skaitu sieviešu un var ievērojami ietekmēt dzīves kvalitāti. TENS ir neinvazīva metode, kas var palīdzēt mazināt šīs sāpes, stimulējot perifēro nervu sistēmu. Tiek uzskatīts, ka tā darbojas, izmantojot vairākus mehānismus, tostarp sāpju vārtu kontroles teoriju, endorfīnu izdalīšanos un iekaisuma reakciju modulāciju.
Galvenā literatūra par TENS dismenorejas gadījumā:
1. Gordons, M., u. c. (2016). “TENS efektivitāte primārās dismenorejas ārstēšanā: sistemātisks pārskats.” —— Sāpju medicīna.
Šajā sistemātiskajā pārskatā tika izvērtēti vairāki pētījumi par TENS efektivitāti, secinot, ka TENS ievērojami mazina sāpju līmeni sievietēm ar primāro dismenoreju. Pārskatā tika uzsvērtas atšķirības TENS iestatījumos un ārstēšanas ilgumā, uzsverot nepieciešamību pēc individuālas pieejas.
2. Šins, Dž. H. u. c. (2017). “TENS efektivitāte dismenorejas ārstēšanā: metaanalīze.” —— Ginekoloģijas un dzemdniecības arhīvs.
Metaanalīze, kurā apkopoti dati no dažādiem randomizētiem kontrolētiem pētījumiem. Rezultāti liecināja par statistiski nozīmīgu sāpju rādītāju samazināšanos TENS lietotājiem, salīdzinot ar placebo, kas apstiprina tā efektivitāti kā ārstēšanas metodi.
3. Karami, M., et al. (2018). “TENS menstruālo sāpju mazināšanai: randomizēts kontrolēts pētījums.” —— Komplementārās terapijas medicīnā.
Šajā pētījumā tika novērtēta TENS efektivitāte sieviešu ar dismenoreju izlasē, konstatējot, ka tās, kuras saņēma TENS, ziņoja par ievērojami mazākām sāpēm salīdzinājumā ar kontroles grupu, kas nesaņēma ārstēšanu.
4. Akhter, S., et al. (2020). “TENS ietekme uz sāpju mazināšanu dismenorejas gadījumā: dubultmaskēts pētījums.” — Sāpju pārvaldības māszinības.
Šis dubultmaskētais pētījums parādīja, ka TENS ne tikai samazināja sāpju intensitāti, bet arī uzlaboja dalībnieku vispārējo dzīves kvalitāti un apmierinātību ar menstruālo sāpju mazināšanu.
5. Mackey, SC, et al. (2017). “TENS loma dismenorejas ārstēšanā: pierādījumu apskats.” —— Sāpju pētījumu žurnāls.
Autori pārskatīja TENS mehānismus un efektivitāti, norādot, ka tas varētu ievērojami mazināt menstruāciju sāpes un uzlabot sieviešu funkcionālos rezultātus.
6. Džins, J., u.c. (2021). “TENS ietekme uz sāpju mazināšanu dismenorejas gadījumā: sistemātisks pārskats un metaanalīze.” —— Starptautiskais ginekoloģijas un dzemdniecības žurnāls.
Šis sistemātiskais pārskats un metaanalīze apstiprina TENS efektivitāti, norādot uz būtisku sāpju intensitātes samazināšanos un iesakot to kā efektīvu dismenorejas ārstēšanas iespēju.
Katrs no šiem pētījumiem apstiprina TENS izmantošanu kā dzīvotspējīgu dismenorejas ārstēšanas metodi, veicinot arvien pieaugošu pierādījumu klāstu, kas uzsver tās efektivitāti menstruālo sāpju mazināšanā.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 3. decembris
